Bukantes apvidus zināms kopš XVI gs. – tajā laikā tas bija bajāru Bokonču īpašums, bet no šī uzvārda cēlies arī vietvārds. XVIII gs. grāfi Pliateri (Pliateriai) iegādājās Šateiku muižu kopā ar Bukantes muižas ēkām (paprāvu atsevišķu saimniecību muižas īpašumos), kuru var atrast arī zem citiem nosaukumiem: Mazā Bukantes muižiņa vai Bukantišķes muižiņa. Bukantes muižas ēku saimniecībā XIX gs. apmetās un to uzraudzīja nodzīvojušos bajāru un Julianas Benuševiču (Antanas ir Julijana Benuševičiai) ģiemne. 1845. gadā viņiem piedzima meita – Jūlija Benuševičute (Julija Beniuševičiūtė). Tāpati Jūlija, kura pēc laulībām ieguva uzvārdu Žīmantiene (Žymantienė) un kļuva slavena kā rakstniece Žemaite (Žemaitė), kura mums atstājusi 354 literatūras daiļdarbus.
Bukantē paskrēja divpadsmit pirmie topošās rakstnieces dzīves gadi, kas vēlāk tēlaini aprakstīti grāmatā “Autobiogrāfija”: “Rakstīt mamma nemācēja, tikai grāmatas lasīja, bet savu bajāru izcelsmi un poļu valodu ļoti turēja cieņā. Mēs, savus bērnus, uzraudzīja, lai mēs poliski runātu, poļu grāmatas lika lasīt. Mani vecāki pie grāfa Piotera dienēja ilgāk par desmit gadiem: tēvs – par pārvaldnieku, māte – par gaspažu. Dzimtcilvēki apstrādāja laukus, bet muižiņā dzīvoja tikai vecāki, nolīgta meitene un gans ganāmpulka ganīšanai un ziemā kopšanai”.
1965. gadā, pieminot Žemaites 120 dzimšanas gadadienu, viņas dzimtais nams Bukantē tika restaurēts un tika ierīkota rakstnieces memoriālā ekspozīcija. 2012. gadā galvenā muižiņas dzīvojamā “kungu” māja tika atkārtoti saremontēta, tika atjaunota kūts un klēts.
Memoriālajā ekspozīcijā iespējams apskatīt autentiskas lietas no rakstnieces dzīves vides, iepazīties ar viņas dzīvi un daiļradi. Muzejā tiek rīkotas izglītojošās programmas “Žemaišu kulinārijas mantojums”.
Atsauksmes
Rakstīt atsauksmi