Reizēm mēdz būt, ka pats muzejs ir kā interesants eksponāts ar savu īpašo vēsturi. Kā reiz tāds – Žemaišu muzejs “Alka”. Tas oficiāli dibināts 1932. gadā. Saņemto eksponātu grāmatā pats pirmais ierakstītais eksponāts – Sv. Jana Nepomuka koka skulptūra, izdrāzta 1949. gadā. No muzeja paša iedīgļa tika vākts viss, kas saistīts ar žemaišu vēsturi un kultūru. Sākumā ekspozīcija patvērās pieticīgi trīs-četrās iznomātās istabiņās, taču jau tad sagaidīja apmeklētāju interesi: pirmo divu gadu laikā to ieradās 5 000. Entuziasti visā Žemaitijā sāka vākt ziedojumus muzeja ēkas būvniecībai. Tika savākti 15 000 litu. Atceroties tās diena, pirmais muzeja direktors un lielākais entuziasts Prans Genīs (Pranas Genys) rakstīja: “Daudzi smej par tiem cilvēkiem, kuri Telšos (Telšiai) būvēja muzeju, sacīja, ka tā ir nevajadzīga iestāde, ka tā ir nevajadzīga naudas izšķērdēšana…”Sākot būvdarbus, trūka līdzekļu, parādi kreditoriem sasniedza 22 000 litu. Direktors atteicās no visas gada algas. Cilvēki būvdarbiem ziedoja kokmateriālus, metālu sijas pārsegumiem. Telšu amatu skolas skolēni izgatavoja logus… Prāvas naudas summas ziedoja Oskars Milašus (Oskaras Milašius), Kiprs Petrausks (Kipras Petrauskas), Ļuds Gira (Liudas Gira), Pēteris Vaičūns (Petras Vaičiūnas) un citi ievērojami cilvēki no Lietuvas.
Centieni nebija veltīgi. 1937. gadā muzejs jau pārvācās uz jaunām telpām – tas bija vienīgais jaunais muzeju nams, kas tika uzbūvēts starpkaru Lietuvas provincē. Žemaišu muzejs “Alka” pāris gadu laikā kļuva par vienu no dinamiskākajiem Žemaitijas kultūras centriem, lai arī līdz 1939. gadam tajā strādāja tikai direktors un apkopēja.
1940. gadā padomju valdība sāka nacionalizēt muižas un uz Telšu muzeju vest gleznas, skulptūras, grāmatas, dokumentus un mēbeles no Tiškevičiu, Oginsku, Plāteru, Šuazeļu, Gorsku un citām muižām (šie eksponāti līdz šai dienai veido muzeja mākslas kolekcijas bāzi). Kad Lietuvu sasniedz II Pasaules karš, Prans Genīs nevienu dienu neatstāja muzeju aizmirstībā. Vērtīgākos eksponātus viņš paslēpa muzeja slēptuvē, citus – pie uzticamiem cilvēkiem ciemos. Neraugoties uz to, ka muzeja dārgumi visa kara laikā tika saglabāti, padomju valdība 1945. gadā atbrīvoja direktoru P. Genī no amata un pavēlēja doties prom no Telšiem.
No 1948. gada iestāde tika dēvēta par Telšu novadpētniecības muzeju, 1988. gadā tika atgūts vēsturiskais Žemaišu muzeja “Alka” vārds.
Tas ir svarīgākais Žemaitijas muzejs, kas visizsmeļošāk iepazīstina ar savpatu šī etnogrāfiskā reģiona vēstures attīstību, iepazīstinot ar novada dabu, cilvēku sadzīvi un kultūras mantojumu.
Atsauksmes
Rakstīt atsauksmi