Siraiču muiža

Siraiču muiža līdz 1871. gadam. piederēja grāfiem Opuļskim. Motiejus Opuļskis Siraičius uzrakstīja testamentu savam dēlam Jurģim Opuļskim. Jurģa māsa Gertrūda apprecējās ar netālu (pie Luokes) dzīvojošo Kentraļu muižnieku Pranciškušu Andrijausku. 1829. gads Centros viņiem bija dēls Engelberts Leopolds. Jurģis Opuļskis uzrakstīja Siraičius savam brāļadēlam Engelbertam Andrijauskam. 1868. gads Engelberta Leopolda un Malvīnas Andrijauskas ģimenē piedzima dēls Leopolds Petrs Andrijauskas, topošais mākslinieks un pēdējais Siraiču saimnieks. Studējis mākslu Sanktpēterburgā, Minhenē, dzīvojis Parīzē un Varšavā, un kopš 1907.g. Kentraļos, bieži braucot uz tēva mājām Palangā, kur daudz gleznojis. 1910. gads Pēc tēva nāves Leopolds Petrs Andrijauskas pārcēlās uz tēva – Siraičius – mantoto muižu, kur dzīvoja līdz savai nāvei. Apbedīts Telšu kapsētā (Gėlių ielā) Pie vecākiem. Leopolda Andrijauska gleznotās ainavas un portreti atrodas Alkas muzejā Telšos.
Krusts 1905. gadā celta uz muižas zemes pēc muižas īpašnieka Engelberta Leopolda Andrijauska iniciatīvas. Viņš pieminēja krustu 1863. gadā. bonaventura Vladimira un viņa brāļu piemiņai, kuri piedalījās sacelšanās procesā. Pjedestālam izmantots mitoloģiskais Velna akmens. Domājams, ka akmens ticis izstiepts no citas vietas, un krusta būvēšanas laikā daļa akmens nogriezta.