“1846”. Tas ir gadskaitlis, kas saglabājies pamatu akmenī. Tieši tajā gadā arī uzbūvēta Plunģes muižas celtne – mūra pils formas ēka ar tornītī iemontētu pulksteni, kas redzams no visām četrām pusēm. Kā reiz pulksteņa dēļ pilsētas iedzīvotāji celtni agrāk dēvējuši par dzegēku, bet tagad –pulksteņēku.
Šī pils formas ēka ar 12 m augsto torni Plunģes muižas īpašnieki Zubovi uzbūvēja pēc Florences nama Palazzo Vecchio parauga. Tā ir stipri samazināta kopija (itāļu oriģināls ar 94 m augstu torni uzbūvēts 1314. g. un tagad tajā atrodas pilsētas rāts, bet pati ēka iekļauta Florences visvairāk apmeklēto vietu trijniekā). XIX gs. vidū bija modē romantizēt viduslaikus. No eiropiešu modes neatpalika arī Plunģes muižnieki Zubovi. Vēlāk, Miķeļa Oginska laikos, ēkā dzīvoja dārznieks, kas rūpējās par līdzās uzbūvēto oranžēriju, bet otrajā stāvā – pulksteņmeistars, kuram bija uzticēts rūpēties par tornīša pulksteni (turklāt, pulkstenim bija ļoti rets enkura mehānisms, kuru 1741. gadā sakonstruēja Parīzes pulksteņmeistars Ž. L. Amants).
Pēc restaurācijas 2012. g. ēkā apmetās Plunģes rajona pašvaldības publiskā bibliotēka.
plunges siuntas 2021 metai apie prasima vestuviu proga