Kretingas rātslaukums

Kretinga ir saistīta ar vienu no bagātākajām un ietekmīgākajām XVI–XVII gs. LLK lielmaņu dzimtām. Tā dzimta bija tik ietekmīga, ka spēja mēroties ar slavenajiem Radviliem. Un, ne vienkārši mēroties. Tā lielmaņu dzimta bija pavisam nopietni noskaņota pieteikt Radviliem visīstāko.. privāto karu: 1600. gadā Viļņā iesoļoja privāts tās dzimtas karapulks (600 kājinieki, 1600 jātnieki un 24 lielgabali) – tikai uz pusi mazāks par to, kuru pēc pieciem gadiem sakāva paša Zviedrijas karaļa karaspēks. Tajā reizē no kara sadursmes starp to dzimtu un Radviliem izdevās izvairīties tikai pēc tam, kad ar Lietuvas un Polijas valdnieka lūgumu, starpniecības gaitas pretinieku  nometnēs sāka bīskaps Merķelis Giedraitis (Merkelis Giedraitis)…

Tā pati lielmaņu dzimta uzticami aizstāvēja Lietuvas intereses un viena no pirmajām Lietuvā saņēma grāfu titulu. Tā lielmaņu dzimta – Hodkeviči. Pats slavenākais no viņiem – Jans Karols Hodkevičs (1560–1621), Žemaitijas veākais, LLK lielais hetmanis (t.i., galvenais karapulka vads) un Viļņas vaivads. Tieši J.K. Hodkevičš tiek uzskatīts par vienu no talantīgākajiem XVII gs. sākuma Eiropas karavadoņiem. Viņa vadītie 4 000 kareivji 1605. g. Salaspils (Kirholmas) kaujā panāca iespaidīgu uzvaru pār 3 reizes spēcīgāku zviedru karaspēku un sagaidīja apsveikumus no paša Sv. Romas imperatora. Anglijas karaļa no Persijas šaha.

Lūk, tādam cilvēkam Kretingā, Rātslaukumā, 2009. gadā uzcels piemineklis, ko radījuši arhitekts Ādams Skiezgels (Adomas Skiezgelas) un skulptors Rims Eidiejs (Rimas Eidiejus). Kādēļ piemineklis nestāv kaut kur citur, bet tieši Kretingā? Tādēļ, ka Jans Karols Hodkevičs 1609. g. dibināja Kretingas pilsētu un piešķīra tai Magdeburgas tiesības. Turklāt, sākumā pilsēta bija nodēvēta par Karolšatu – “Karola pilsētu”.

Kretingas Rātslaukums ir XVII gs. urbānisma piemineklis. Pirms četrām simtgadēm tur esot bijušas tirgus vietas un mūra divu augstu rātes ar torni (citādāk to vēl dēvēja par maģistra namu, jo tajā sapulcējās pilsētas padome – maģistrāts). Rātsnamā pilsētnieki ievēlēja briģmeistaru un citus ierēdņus, tur norisinājās tiesas sēdes un tika noslēgti tirgoņu līgumi. Rātslaukumā sludinātājs paziņoja par maģistrāta lēmumiem, laukumā tika izpildīti sodi par noziegumiem. Lai aizsargātos no ugunsgrēkiem, no XVII gs. beigām laukuma koka ēkas sāka pārbūvēt par mūra ēkām.

No 1795. gada, kad Lietuvu sāka pārvaldīt cara Krievijas administrācija. Kretinga zaudēja pilsētas tiesības, bet nevajadzīgais rātsnams tika atstāts novārtā, līdz 1845. gadā tika nograuts. Pēc trīs desmitgadē, tajā pašā vietā tika uzbūvēta pareizticīgo  baznīca, bet 1931. g. tās vietā tika uzcelts Brīvības piemineklis.

Netiek atmesta iespēja, ka vēsturiskā Kretingas rāte tiks atjaunota.