Kęstaiču mocekļu vieta savu nosaukumu ieguvusi 1883. gadā, kad cariskās Krievijas vara nolēma slēgt Ķenstaiču baznīcu. Tolaik Kraži tika uzskatīti par vienu no Lietuvas katolicisma centriem, un tur bija pat vairāki klosteri. Lai Lietuvā ieaudzinātu pareizticību, kopš gadsimta vidus reģionā pieaudzis baznīcu skaits, slēgtas baznīcas un klosteri.
1883. gadā vietējie iedzīvotāji protestēja pret cariskās Krievijas lēmumu apsargāt un apsargāt baznīcu. Kopumā Kražos un apkārtnē cilvēki gaidīja trīs mēnešus, jo nebija zināms precīzs plānotās slēgšanas datums.
22. novembris Baznīcā kopā ar 70 miličiem un ierēdņiem ieradās toreizējais Kauņas gubernators Nikolajs Klingenbergs. Uzzinot par viņu ierašanos, uz Kražiem sāka plūst ticīgie no apkārtējiem ciemiem. Naktī, kad uzradās gubernators, baznīcā gaidīja ap 400 cilvēku, kuri centās sagaidīt pavadoni ar maizi un sāli, turēja rokās cara un karalienes portretus un lūdza gubernatoru parakstīt solījumu baznīcu neslēgt.
Gubernators pavēlēja portretus iznīcināt un vīrieti, kurš turēja krustu, arestēt. Sākās apjukums, un pulksten 6 pēc gubernatora uzaicinājuma no Varnijas ieradās 300 kazaku pulks, kas pēc tam aplenca pilsētu. Lūdzošie vietējie iedzīvotāji tika piekauti un mīdīti – saskaņā ar oficiālo statistiku 54 cilvēki tika ievainoti un 9 tika nogalināti. Viena sieviete tika nogalināta pie izpostītā altāra. Daļa baznīcas aizstāvju noslīka Kražantes upē, caur kuru mēģināja aizbēgt, taču pārāk plāna ledus dēļ ielūza.
Par godu šim notikumam Kęstaičos ir uzstādīti vairāk nekā 40 krusti, un regulāri notiek dievkalpojumi mirušo piemiņai.
Atsauksmes
Rakstīt atsauksmi