Kādreiz kalna galā stāvējusi Žemaišu karaļa pils. Reiz tai uzbrukt grasījies zviedru karapulks. Taču pils sākusi rūpēt arī krievu pulkiem. Abi karapulki sakāvās savās starpā. Žemaišu vads, no pils korēm vērodams ielejā iesvilušo kauju, iesaucās saviem padotajiem: “Raugieties, karš tur!” [tulk. piez. lietuviešu valodā “Veizėkiet, karė tenā!” vai “Žiūrėkite, karas tenai!“]. Kopš tā laika apdzīvotā vieta tiek dēvēta par Kartēnu. Tā ir sena leģenda.
Bet vēl senākos rakstītajos avotos Kartēna (Cartine) tiek minēta kopš 1253. g. Iespējams, ka Kartēnas koka pils tika uzbūvēta VIII-X gs. uz pilskalna, kas minēts iepriekš aprakstītajā leģendā. Kartēnas pilskalns ierīkots tā, ka to uzticami sargā naturāli dabas šķēršļi – Minijas upes ieleja un dziļas gravas. Saskaņā ar pilskalna aizsardzības stiprinājumiem, var spriest, ka IX-XIII gs. Kartēna bija būtisks šī novada iedzīvotāju kuršu vēsturiskās Cekļa (Ceklio) zemes aizsardzības un administratīvais centrs (žemaiši šeit nostiprinājās vēlāk). Kartēnas cietoksnim nācās atvairīt uzbrukumu, līdz, kā tiek uzkratīts. 1263. g. to sadedzināja krustneši.
Valsts sargātais Kartēnas pilskalns, vēl dēvēts par Pils (Pielies), Zviedru (Švedų) vai Lūžtes (Lūžties) kalnu, ir atzīts par nacionālās nozīmes kultūras pieminekli. Vēsturisko-arheoloģisko kompleksu veido ne vien pilskalns ar apdzīvoto vietu, bet arī par Laumas saišķi dēvēts mitoloģiskais akmens, ar iespiestu Govs (bet varbūt pat Velna) pēdu, kā arī netālu esošais Kartēnas Lurds ar avotu, kas slavens ar ārstnieciskām īpašībām. Tiek minēts, ka tas ierīkots bijušajā pagānu reliģisko rituālu vietā.
Ar Salantu reģionālā parka iniciatīvu pilskalns un tā apkārtne tika 2012. – 2013. sakārota par Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļiem un pielāgota apmeklētājiem.
Puiki gamta. Nuoširdūs žmonės.