0,9 km uz rietumiem no Telšu-Varņu ceļa un 0,5 km uz ziemeļaustrumiem no Viešes ejas uz Kungia-Viešvėnai II ceļa, Viešė kreisajā krastā, mežā. Pilskalna teritorija aizņem apmēram 5,5 ha. Tiek uzskatīts, ka pilskalns 1253. g. 19. gadsimtā stāvēja Kuršu pils Viešvē, un Getautas pilskalns augstā kalnā strauta kreisajā krastā ir veco Viešvēnu sākums.
Apkārtnes iedzīvotāji stāsta leģendas, ka milži gāzušies no šī kalna, nesot sauju zemju. Cita leģenda vēsta, ka zviedri šajā kalnā bija ierīkojuši kazemātus, kur glabājuši dārglietas, ieročus, pārtiku sev un zirgiem. Senos laikos atklāta ala veda uz kalna pagrabiem.
Pilskalns aizņem apmēram 5,5 ha platību. To aizsargā valsts. Pētījuma laikā tika atrasta lējuma keramika ar raupju virsmu, kas datēta ar I-IX gs.
Uz austrumiem no pilskalna pie Telšu-Varņu ceļa atrodas uzbērums, ko sauc par Gojus. Arheologs V. Valatka par Zosu kalnu pie Getautas raksta, ka "kalnu kultūrai raksturīgi arī svētmeži jeb kazas". Tāpēc var domāt, ka Goja varētu būt bijusi ceremoniāla vieta, un Kungs, kas plūst pa nogāzi, tika uzskatīts par svētu. Tradicionāli šeit notiek autorallija sacīkstes.
Atsauksmes
Rakstīt atsauksmi