Degaičių parks

Degaiču parks - jaukts plānojums, dibināts 19. gs. beigās. Vecā parka platība ir 6 ha, jaunā (apbūvētā) platība ir 18,2 ha. 1986. gads parks klasificēts kā vietējas nozīmes dabas piemineklis. 1991. gads Degaiču muižas sētas fragmenti iekļauti precizējamo kultūras vērtību sarakstā. Degaiču parks ir valsts dabas mantojuma objekts. 2017. gads iekļauts valsts nozīmes parku sarakstā.

Precīzāki dati par parka projektētāju nav saglabājušies. Tas ir labi pārvaldīts ilgu laiku. Pirms Pirmā pasaules kara, ap 1913. gadu, muižu nopirka zemnieki brāļi Liaugaudai. Jaunie muižas īpašnieki pievērsās saimnieciskām lietām. Apsaimniekojot parku, viņi aprobežojās ar retu koku un krūmu saglabāšanu.

Parkam ir neregulārs taisnu aleju un līkumotu celiņu tīkls. Tajā ir 6 dažāda izmēra dīķi, sporta un rotaļu laukumi, daudzas sabiedriskās ēkas un dažādas apstādījumu kombinācijas.

Parka audzēs un koku joslās galvenokārt sastopamas vietējās ozolu un egļu sugas. No svešzemju skujkokiem parkā aug dzeloņegle, Eiropas un Sibīrijas egle, zilzāle, ciedra priede, zirņu pusparīze un tās spalvainais dzeltenais zara veids, serbu egle, rietumu tūjas un Eiropas lapegle. Parkā aug vairāki retāku sugu un šķirņu lapu koki un krūmi. Šeit aug sarkanie un īslapu parastie ozoli, sarkanlapu parastais dižskābardis, sarkanā platāna kļava, dzeltenā tulpe, sarkanā lazda, sarkanlapu punduris, parastā kļava, vītols, ozols, kizils, plūškoka dekoratīvās formas un daudzas citas.

Kopumā parkā ir vairāk nekā 300 koku sugas un 100 ziedu sugas. Daudzi no tiem tika iestādīti pēc Ādolfa Kišona iniciatīvas.