19. gs. II puses historisma stila zirgu stallī izveidota Lietuvā pirmā Meteņu masku ekspozīcija, kurā atainoti slavenie Žemaitijas tradicionālie meteņu svētki, eksponēts vairāk nekā 300 dažādu meteņu masku.
Plateļu muižas klēts/ Žemaitijas nacionālā parka ekspozīcija
Ilgums 1 h.
Plateļu muižu 143 gadus valdīja grāfi Šuazel-Gufje. Līdz 1940. g. šeit dzīvoja četras to paaudzes. II pasaules kara laikā galvenā muižas koka būve sadega. No palikušajām muižas saimniecības ēkām ceļotāju acis vispirms piesaista XIX gs. uzbūvētā akmens mūra klēts. Tajā tagad darbojas pat vairākas apmeklētājiem sevišķi ieteicamas ekspozīcijas, kuras iepazīstina ar Plateļu pagātni, Plateļu muižas vēsturi, žemaišu etnogrāfiju un šī novada dabu. Ja atradīsit laiku ekskursijai, šī ekspozīcija atklās:
ar kādām vienkoča laivām platelieši peldēja ezerā;
ar kādām akmens ložu...
Plateļu muižas pagrabā – tradicionālo amatu centrs
Ilgums 1 h.
Plateļu muižas pagrabā padomju gados tika uzglabāts mēslojums, vēlāk pa virsu uzbūvēta virsbūve un ierīkota viesnīca, bet pagrabā kādu laiku darbojās kafejnīca.
Pašlaik muižas pagrabā atrodas Tradicionālo amatu centrs ar telpām amatu apmācībām, plenēriem, izstādēm un semināriem. Iegādātas aušanas stelles, kalts komplekti kokgrebumiem, dzirnavas un pārvietojamā smēde, samūrēta maizes krāsns un citi nepieciešamākie rīki.
Amatu centrā tiek attīstīti tradicionālie šī reģiona amati: aušana, pīšana no lazdu koka tāsīm un egles saknēm, kokgrebumi un krustu izgatavošana, koka tupeļu...
Plateļu muižas parkā augošais Raganas osis – resnākais osis Lietuvā (stumbra apmērs – 7,2 m). Par šo dabas mantojuma objektu iespējams dzirdēt visdažādākos stāstus. Pēc viena nostāsta, velns saglauda četrus ošus un tie saauga vienā stumbrā. Tiek stāstīts arī citādāk: ka sieviete apsējusi ar lakatiņu trīs noburtus kokus, uz kura nav tupušies putni. Tie koki saauguši, bet lakatiņa mezgla zīme redzama līdz šim. Trešais nostāsts liecina, ka oša stumbrā esot iestrēdzis maizes klaips, kad ragana, to atņēmusi no meitenes, iemetusies osī gaiļiem iedziedoties. To koku cilvēki arī...
Tajā vietā, kur tagad atrodas Plateļi, kādreiz nebija nekāda ezera – tikai siena pļavas. Vienu vasaru no kaut kurienes uzradās melna cūciņa. Un, kad sāka gareniski rakņāt tās pļavas, it kā robežlīnijas zīmēdama! Trīs nedēļas rakņāja, līdz apgāja apkārt visu ieplaku, atgriezās sākuma vietā un nozuda. Pēkšņi atslīdēja vismelnākie mākoņi un draudīgi iekarājās virs pļavām – vilvēki knapi paspēja sienu aizvest. Trešajā dienā mākoņi nolaidās vēl zemāk, sāka zibeņot un gāzt lietus. Viens sievišķis balsī žemaišu mēlē nobrīnījās: “Kāp platē lėij! Kāp platē lėij!” (“Cik plaši...
Puikus maršrutas! Patiko tiek sodyba, tiek dvaras, tiek bažnyčia. Rekomenduoju!